Par to, ka “Latvenergo” paliek tautas īpašumā un nav privatizējams, 2000. gadā izlēma 307 000 Latvijas Republikas pilsoņi, kuri Satversmes 64. panta kārtībā (tautas likumdošanas tiesības) parakstīja likumprojektu. Saeima par to nobalsoja un MK ierakstīja neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā. Neskatoties uz šo tautas lēmumu un tā juridisko pamatu, jau dažus gadu vēlāk valdība pieļāva elektroenerģijas ražošanas koncerna pārveidošanu, radot “Augstsprieguma tīklus” un “Sadales tīklus”. Katrs no šiem uzņēmumiem tagad nosaka savus pakalpojumu tarifus, veido sadārdzinājumus un jucekli elektrības patērētāju galvās Latvijā.
Jau vairākus gadus “Latvenergo” savu saražoto enerģiju pārdod “Nord Pool” biržā un pēc tam to turpat arī iepērk, lai mums, gala patērētājam, to pārdotu par krietni lielāku, dažkārt pat 6-8 reizes dārgāku cenu. Mums kā elektrības lietotājiem tagad jāapmaksā arī “Latvenergo”, “Augstsprieguma tīklu” un “Sadales tīklu” pakalpojumu tarifu piecenojumi, kuru pamatotība ir apšaubāma, jo satur publisko un slēgto daļu. Rezultātā ikviens no mums, godprātīgi apmaksājot piestādītos rēķinus, šiem uzņēmumiem radām peļņu, kas mērāma simtos miljonos eiro.
Valdība ar šo situāciju samierinās un, atsaucoties uz elektro tirgus cenu svārstībām, gatavojas piekrist vēl straujākam tarifu kāpinājumam nākamajā, 2023.gadā. Lielās elektrostacijas un arī to pārvades tīkli ir tautas īpašums, un tautai kā īpašniekam ir jāsaka savs vārds, kādiem mērķiem tās īpašumā esošajam uzņēmumam ir jākalpo.
Ņemot šo vērā, AICINĀM pagastos, ciemos, pilsētās un uzņēmumos veidot iniciatīvas grupas, lai apspriestu jautājumus par elektroenerģijas ražošanas prioritātēm mums visiem piederošajā uzņēmumā, kā arī iespējamību rīkot tautas nobalsošanu par 2019.gadā apstiprināto un līdz 2024.gadam spēkā esošo tarifu nemainīšanu.
Vienlaicīgi, pildot ES prasības par energokopienu veidošanu, AICINĀM iedzīvotājus nodrošināties ar pašražotu elektrību, tādējādi padarot savu dzīvi un labklājību no neparedzamām cenu svārstībām neatkarīgāku.
Aicinājumu atbalsta:
Biedrības “Latviešu Strēlnieku apvienība” valdes priekšsēdētājs Jānis Aivars Baškers un valdes loceklis Māris Niklass;
Enerģētiķis Aleksandrs Lielmežs;
Sociālā tīkla platformas “Facebook” grupas “Mikroģeneratori Latvijā” iniciators Andris Romanovskis;
Vadības konsultants Dainis Šēnbergs;
Biedrības “Baltijas Starptautiskā atjaunojamās enerģijas asociācija” viceprezidents Dr.chem. Andrejs Žagars un valdes loceklis Ilmārs Randers;
Latvijas Sociālo reformu biedrības valdes priekšsēdētājs Ivars Redisons.
NOTIKUMI (PUBLIKĀCIJAS) HRONOLOĢISKĀ SECĪBĀ NO SENĀKA LĪDZ JAUNĀKAM!
Pārdomas par AS "Augstsprieguma tīkls" peļņu un tarifiem
Tātad, AST peļņa laika posmā no 2018.gada līdz 2021.gadam ir pieaugusi 11,72 reizes. Dividendes šajā laika posmā pieaugušas 8,09 reizes.
Peļņa ir naudas summa, ko uzņēmums gūst pārdodot produktus pēc izmaksu atskaitīšanas. Valsts uzņēmuma peļņa, jādomā, nonāk valsts kasē. Valstīs, kur ekonomikas pamatā ir tirgus attiecības, peļņas lielums parasti netiek ierobežots. Taču uzņēmējdarbības praksē pastāv arī tāds jēdziens, kātaisnīga peļņa, ar ko saprot brīvā konkurencē izveidojušos peļņas līmeni. AST ir monopoluzņēmums. Tāpēc cik grib – tik paņem un nez vai tik milzīgu peļņu var uzskatīt par taisnīgu.
Savukārt dividendes ir akciju sabiedrībaspeļņas daļa, kuru akcionāri ir nolēmuši izmaksāt katram akciju īpašniekamatbilstoši viņa akciju skaitam. Ja AST ir valsts uzņēmums, tad dividendēm arī būtu jānonāk valsts kasē. Ja 30% akciju ir iztirgotas, tad šī peļņas daļa nonāk akcionāru kabatās.
“Decentralizētās elektroenerģijas ražošanas straujās attīstības un vispārējās elektrifikācijas rezultātā mainās gan pati sistēma, gan arī tās lietotāji – nav vairs tikai ražotāji un patērētāji, klāt nākuši arī aktīvie klienti, kas gan paši ražo elektrību, gan arī to patērē. Līdz ar šīm izmaiņām vairāki elektroapgādes operatori un regulatori Eiropā virzījuši izmaiņas arī tarifu aprēķinos, un tas pašlaik notiek arī Latvijā” (citāta beigas).
Pie esošiem tarifiem AST jau tā ir strādājis ar milzīgu peļņu. Līdz šim es uzskatīju, ka tarifi tika paaugstināti lai papildinātu valsts kasi. Tagad iznāk, ka pie 4,3 līdz 4,9 reizes augstākiem tarifiem vainīgi ir elektrības mājražotāji, kas AST rada vienus vienīgus zaudējumus, bet mums iztukšo kabatas un Latvijas uzņēmumiem mazina konkurētspēju.
Un kā domājat jūs?
I-netā ieskatījās un pārdomās par AST peļņu un tarifiem ar jums dalījās
K.Krūmiņš
krumins.karlis @ gmail.com
Ministru kabinetam, Saeimai, Klimata un Enerģētikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai
2023. gada nogalē publiskotie jaunie AST un ST tarifi izraisīja elektroenerģijas patērētāju un ražotāju neizpratni un sašutumu. Šī nepārdomātā uzņēmumu un valdības kā akcionāra rīcība, apdraud valsts reģionālo konkurētspēju, rada nopietnus zaudējumus valsts ekonomikai un bremzē potenciālo investoru ienākšanu Latvijā.
Ekonomikas ministres atzīšanās, ka tā ir bijusi kļūda, neatbrīvo tarifu iesniedzējus un uzraugošās Ekonomikas un Finanšu ministrijas no atbildības, publiski nosaucot konkrētas vainīgās personas. Nav izprotami Klimata un Enerģētikas ministra vairākkārtējie paziņojumi, ka elektroenerģijas tarifs būs puse no iesniegtā. Jautājums – no sākotnēji iesniegtā, precizētā vai no jauna iesniegtā?
Arī SPRK sākotnējais paziņojums pēc 20.12.2022., ka institūcija atsaka atbildību par tarifu vērtēšanu, jo iejaukusies valdība, nerada skaidrību. Tad Regulatora padomes pr-tāja Ozola TV 25. janvārī saka, ka tarifi tomēr tiks apstiprināti. Pretrunīgi paziņojumi nevieš ticību šai institūcijai. Mediji un KEM ministrs vairākkārt atkārto, ka jaunajiem tarifiem jāstājas spēkā š.g. 1. jūlijā, nepaskaidrojot kāds normatīvais akts atceļ esošo, kurš spēkā līdz 31.12.2024.
Iesniegto tarifu projekta izskatīšana MK slēgtajā daļā neatbilst tiesiskas valsts principiem. Aizbildināšanās ar komercnoslēpumu ir klajā pretrunā ar ES regulu un vadlīniju principiem par tarifu caurspīdīgumu un pamatotību.
Jautājums, cik tiesiska ir elektroenerģijas piegādes tarifu apstiprināšana, ja nav izpildīts ar Elektroenerģijas tirgus likuma 92. pantu valdībai uzliktais pienākums, līdz 2022. gada 30. septembrim, izdot MK noteikumus, lai atjaunojamie elektroenerģijas ražotāji varētu turpināt piedalīties valsts ekonomikas attīstībā?
Disputa dalībnieki aicina Valdību un Saeimu:
Iesaldēt" elektroenerģijas tarifu apstiprināšanu, līdz valstī nav izstrādāta Enerģētikas stratēģija un veikts koncerna “Latvenergo” visaptverošs audits, iesaistot procesā sabiedrību un ievērojot nozares asociāciju un iniciatīvu grupu ieteikumus.
Tie būtu šādi:
Latvijā ilgtermiņā (10 gadi) radīt pašpietiekamu elektroapgādes sistēmu, kura balstīta uz elektropatēriņa prognozi.
Ja martā gaidāmajā Eiropas padomes sēdes izskatājamajā jautājumā par Nord Pool darbību, neizdosies ierobežot biržas spekulatīvo darbību, tad samazināt Latvenergo darbību biržā ,tirgot elektroenerģiju par fiksētām cenām un tikai iztrūkstošo pirkt biržā. Tas būtu viens no ceļiem, kas mazinātu ST un AST tarifus.
Gadījumā, ja attīstot “zaļo kursu” uz atjaunojamo energo resursu bāzes nav sasniedzama elektroenerģijas pašpietiekamība iespējamo augsto izmaksu dēļ, tad izvērtēt jautājumu par moduļtipa atomelektrostacijas celtniecību.
Noņemt birokrātiskos šķēršļus visiem, it īpaši uzņēmējiem, kuri vēlas ģenerēt elektriskās jaudas!
Veidot skaidru atbalsta sistēmu visiem kuri vēlas ražot elektrību!
Pārtraukt līdzšinējo praksi, ka par mikroģenerācijā saražoto un neiztērēto enerģiju norēķinos netiek ievērota Civillikuma 605. panta prasība, t.i. notiek elektrības piesavināšanās.
Balstoties uz ES regulām un vadlīnijām, veicināt Latvijā energo kopienu veidošanu.
Likumdošanā novērst pretrunas starp Elektroenerģijas tirgus likuma 37.7 panta 4.punkta prasību-kas aizliedz Energokopienas īpašumā iegūt, atpirkt, pārvaldīt un veidot sadales tīklus, kas ir nepamatota un ierobežojoša, un tādējādi ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padome Direktīvas 2019/ 944Par elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar to groza Direktīvu 2012/ 27 ES garam un tās rekomendējošajam 16. Panta 2.punkta apakšpunktam. LR likumdošana padara neiespējamu Energokopienu izveidi.
Disputa dalībnieki, klātesot 14. Saeimas deputātiem – A.Kulbergam, D.Mieriņai un H.Rokpelnim, aicina Sabiedrību aktīvi iesaistīties energo kopienu veidošanā, tādējādi nodrošinot valsti un sevi ar elektroenerģiju, veicinot elektroenerģijas pašpietiekamību!
Disputa vadītājs: Māris Niklass LSA valdes loceklis
Pateicoties elektroenerģijas cenas nākotnes prognožu samazinājumam tirgū kopš 2022. gada rudens, elektroenerģijas pārvades tarifa samazinājumam un citiem faktoriem, ir izdevies vairāk nekā uz pusi samazināt sadales tarifu pieaugumu – no vidēji 75% uz vidēji 31%. (26. aprīlī publiskotā informācija par vidējo plānoto tarifa pieaugumu 32% apmērā ir mainījusies pēc AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifa precizējumiem, SPRK turpinot izskatīt AST tarifa projektu).
ST ir izstrādājis maksimāli vienlīdzīgu tarifu, proti, katrs no gandrīz 800 tūkstošiem ST klientu maksā vienlīdzīgu daļu par sadales pakalpojumiem atbilstoši savam pieslēgumam un patēriņa vajadzībām. Mainīta arī tarifa struktūra (fiksētās – mainīgās daļas īpatsvars), tuvinot to faktiskajai operatora izmaksu struktūrai. Fiksētā maksa ir pieaugusi, mainīgā – ļoti nedaudz samazinājusies.
Katram klientam (klientu grupai) pieaugums atkarīgs no pieslēguma tehniskajiem parametriem un uz to attiecināmajām izmaksām, kā arī patēriņa, tāpēc ir atšķirīgs. Efektīvākiem pieslēgumiem (pieslēgums atbilst slodzei un patēriņam) pieaugums ir relatīvi mazāks.
Rezumējot, katram atsevišķam klientam pieaugums gan procentu, gan eiro izteiksmē var būt dažāds. Jāņem vērā, ka tarifa maksu veido fiksētā un mainīgā tarifa daļa, tāpēc korekti ir salīdzināt līdzšinējo tarifa maksu (fiksētā un mainīgā daļa kopā) ar jauno tarifa maksu (fiksētā un mainīgā daļa kopā).
Efektīva pieslēguma piemērs: mājsaimniecība ar pieslēgumu 1F, 16A un ikmēneša patēriņu 300 kWh. Pašlaik sadales pakalpojuma maksa ikmēneša rēķinā šādam pieslēgumam ir 13,47 eiro (bez PVN), no 1. jūlija, piemērojot "Pamata" tarifu (kas ir izdevīgākais tarifu plāns mājsaimniecībai ar regulāru elektroenerģijas patēriņu), tā būtu 18,04 eiro (bez PVN) jeb pieaugtu par apmēram 35%.
Pieslēguma piemērs: māsaimniecība ar pieslēgumu 1F, 16A un ikmēneša patēriņu 150 kWh. Pašlaik sadales pakalpojuma maksa ikmēneša rēķinā šādam pieslēgumam ir 7,35 eiro (bez PVN), no 1. jūlija, piemērojot "Pamata" tarifu (kas ir izdevīgākais tarifu plāns mājsaimniecībai ar regulāru elektroenerģijas patēriņu), tā būtu 12,06 eiro (bez PVN) jeb pieaugtu par apmēram 64%.
1F, 16-20A pieslēgums ir vairākumam ST klientu – aptuveni 90% dzīvokļu un ap 35% privātmāju, kopā ap 650 tūkstošiem klientu. Šīm mājsaimniecībām pieaugums elektroenerģijas rēķinā no 1. jūlija gaidāms 5-7 eiro (bez PVN) robežās.
Vienkāršotā tarifu plānu struktūra paredz, ka klientiem no 1. jūlija būs pieejami divi tarifu veidi – "Pamata" un "Speciālie". "Pamata" tarifi būs izdevīgi klientiem ar regulāru elektroenerģijas patēriņu (tādi varētu būt ap 90% klientu), savukārt "Speciālie" – īpašumiem, kuros elektroenerģijas patēriņš ir ļoti mazs vai neregulārs. Piemēram, īpašumiem, kas izlikti pārdošanā un netiek ikdienā apdzīvoti, vasarnīcām ziemas mēnešos, uzņēmumiem ar sezonālu darbību ārpus sezonas u.tml. Svarīgi, ka tarifu būs iespējams nomainīt, izvēloties piemērotāko nākamajā mēnesī plānotajam elektroenerģijas patēriņam (piemēram, pārceļoties uz vasarnīcu vasarā). To viegli un bez maksas īpašnieki varēs izdarīt savā profilā ST klientu portālā e-st.lv vai pie sava elektrības tirgotāja.
Jau iepriekš esam sabiedrību informējuši, ka konkrētiem klientiem vai klientu grupām tarifa izmaiņu apjoms var būt atšķirīgs – lielāks vai mazāks, tāpēc:
· Esam snieguši informāciju, kāds ir prognozētais pieaugums mājsaimniecībām eiro izteiksmē;
· ST mājaslapā ievietots tarifu kalkulators, kur ikviens, izvēloties savus pieslēguma un patēriņa parametrus, var iepazīties ar prognozētajām izmaiņām, kā arī novērtēt, kurš tarifu plāns būs piemērotāks.
· Turpinām skaidrojošo darbu, izvietojot informāciju arī plašsaziņas līdzekļos, tostarp aicinām mājsaimniecības ar jaudīgiem pieslēgumiem, 3F, 25A un vairāk, novērtēt, vai nav tik jaudīgs pieslēgums tiešām nepieciešams.
· Veicam skaidrojošo darbu, tostarp organizējam klātienes tikšanās arī biznesa vides pārstāvjiem par tarifa izmaiņām.
Lūdzam precizēt, kā esat veicis aprēķinus attiecībā uz 1F, 16A pieslēgumu. Savukārt attiecībā uz 3F, 32 A pieslēguma novērtējumu, vēršam uzmanību, ka vērtēta tikai tarifa maksas fiksētā daļa. Tas neļauj veikt korektus aprēķinus, jo tarifu veido gan fiksētā daļa, kuras īpatsvars ir pieaudzis, gan mainīgā daļa, kuras īpatsvars kopējā tarifa maksā attiecīgi mazinās. Gadījumā, ja mēneša patēriņš ir 0 kWh apmērā (kā šķietami pieņemts Jūsu norādītajā piemērā), klientam viennozīmīgi izdevīgāks būs "Speciālais" plāns, kā arī ir pamatoti izvērtēt, vai objektā ir nepieciešams jaudīgs 32A pieslēgums.
Uz tarifa fiksēto komponenti tiek attiecinātas fiksētās izmaksas, kas nav atkarīgas no pārvadītās elektroenerģijas apjoma. Izmaksas tiek dalītas uz kopējo lietotāju pieprasīto jaudu, kas atspoguļo to, cik lielu fiksētas infrastruktūras daļu katrs lietotājs ir pieprasījis savām vajadzībām. Tarifs tiek piemērots atbilstoši uz konkrētu sprieguma pakāpi attiecināmām izmaksām, kā arī atbilstoši pieslēguma jaudai un patēriņam. 3F, 32A pieslēguma jauda ir 6 reizes lielāka nekā 1F 16A pieslēgumam.
Plānotais tarifā iekļaujamo izmaksu pieaugums ir aptuveni 65 miljoni eiro. Tarifa izmaksu aprēķinus un pamatojumu ST iesniedzis SPRK izvērtēšanai, sniedzot pamatojuma dokumentus un atbildot uz visiem SPRK uzdotajiem jautājumiem. Regulators izvērtējis tarifu projektu, lai gūtu pārliecību par tarifu atbilstību enerģētikas nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 5.pantā ietvertajiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipiem.
ST tehnoloģiskais patēriņš jeb zudumi jau vairākus gadus ir zemākie Baltijā – 2022. gadā vidējais zudumu apmērs ir 3,73% (Igaunijā 3,75%, Lietuvā 4,23% - operatoru sniegtie dati). Par zudumu apmēru uzņēmums ir atkārtoti informējis sabiedrību. Vienlaikus jāuzsver, ka, neskatoties uz garu elektrotīklu un zemu patēriņu, ST spējis noturēt zemākās izmaksas uz tīkla kilometru Baltijā (šobrīd pieejami 2021. gada dati), kā arī labāko rādītāju attiecībā uz elektrības atslēgumu vidējo ilgumu vienam klientam gadā.
Pateicamies par Jūsu iedziļināšanos un interesi attiecībā uz sadales pakalpojumu tarifu veidošanos. Turpmāku jautājumu gadījumā aicinām vērsties ST.
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.
Mēs, 2023. gada 7. septembra piketa dalībnieki, vēršam uzmanību, ka šī gada 22. maijā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātos elektroenerģijas tarifus šajā ekonomiskajā situācijā vairums mājsaimniecību nespēj apmaksāt.
Bet uzsveram, ka tagad mūsu mājsaimniecību tarifi ir divas reizes augstāki, nekā Lietuvā.
Mēs apšaubām dažu ekspertu viedokli, ka SPRK ir realizējusi tarifu reformu, drīzāk gan piešķīrusi monopoluzņēmumam ekskluzīvas tiesības celt pakalpojuma cenas, pat atkāpjoties no 18.11.2022. gada apstiprinātās metodikas par patērētāju grupēšanu četrās lielās grupās un tarifā liekot pārāk lielu uzsvaru uz fiksētām izmaksām.
Tas notiek laikā, kad Latvenergo I pusgadā guvusi 222,5 milj. EUR peļņu, savukārt AS Sadales tīkli (ST) I ceturksni noslēgusi ar 400 tūkst.EUR peļņu. Mūsu ieskatā nav normāli, ka AS Sadales tīkli (ST) no mātes uzņēmuma iepērk elektrību par krietni augstāku cenu, nekā tirgū. Gala rezultātā mājsaimniecību samaksātais par pieslēgumu gadā pieaug no 25 milj.EUR iepriekš, līdz 122 milj. EUR pēc tarifu apstiprināšanas. Nav saprotama SPRK vienkāršotā pieeja, ka valdībai jāpalīdz maznodrošinātajiem segt šo milzīgo tarifa pieaugumu. Atgādinām, ka Latvenergo ir tautas īpašums, un mums, pilsoņiem, kā Latvenergo īpašniekiem ir pazemojoši lūgt pabalstus.
Cik valstiski pareiza ir finanšu līdzekļu “dzenāšana turp un atpakaļ”?
Tas nenotiktu, ja SPRK ievērotu tai ar likumu noteikto funkciju – aizstāvēt lietotāju intereses! Vietā citēt finanšu ministra teikto – ka nodoklim jābūt taisnīgam, tiesiskam un ilgtspējīgam, un attiecināt to ne tikai uz bankām, bet arī uz SPRK apstiprināto tarifu.
Piketa dalībnieku prasība – valdībai uzdot:
– SPRK nekavējoši pārskatīt 22. maijā apstiprinātos tarifus ! Kā finansējuma avotu izmantot ES Regulā atļauto, ka ST izdevumus un līdz ar to tarifus, sedz no Latvenergo izdevumiem.
– izstrādāt priekšlikumus izmaiņām likumā par SPRK, kurā kā obligāta prasība norādīt, ka Regulatora metodoloģiju apstiprina Saeima, kā arī paplašināt normatīvo bāzi, izmantojot ES Regulas.
Piketa dalībnieku vārdā, piketa pieteicējs: Jānis Svemps
Kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju” pārstāvji: Māris Niklass un Ivars Redisons